26. februārī pārdošanā nonāks ambiciozais Quantic Dream projekts “Heavy Rain”. Lasītājiem šie izstrādātāji varētu būt pazīstami ar spēli “Fahrenheit” (“Indigo Prophecy”), kas nāca klajā 2005. gadā un piedāvāja inovatīvus elementus visai panīkušajā adventure spēļu žanrā.
Spēles vadība tika realizēta ar kontekstuālu peles (vai analogā kontroliera uz Ps2 un Xbox) žestu palīdzību, kas nodrošināja vēl nebijušu spēlētāja iesaistītību uz ekrāna esošā varoņa darbību veikšanā. Ne mazāk unikāla bija spēles dialogu sistēma, kas piešķīra sarunām neprognozējamību, liekot spēlētājam izvēlēties jautājumus un atbildes, pie tam spēles naratīvs paredzēja to, ka ne visus jautājumus ir iespējams uzdot, tādējādi piešķirot žanram neraksturīgu dinamiku. Šī bija arī viena no pirmajām spēlēm, kas izmantoja Quicktime events, pieprasot no spēlētāja pirkstu veiklību un labu reakciju. Spēles izstrādātāji neslēpa savas pretenzijas uz interaktīvu kino, tā, piemēram, spēles galvenā izvēlnē Start New Game vietā bija redzams Start New Movie utml.
Tāpēc nešķiet pārsteidzoši, ka Quantic Dream jaunā spēle turpina un attīsta iepriekšminētos elementus. Izstrādātāji sola vēl nebijušu spēlētāja emocionālo iesaistītību spēlē un vairākās intervijās akcentē spēlētāja izvēļu nozīmi un kā tās ietekmēs notikumu attīstību. Tiks arī pārkāptas pat tādas konvencijas kā spēles beigas varoņu nāves dēļ - tā vietā spēle turpināsies, sižeta attīstībā ietverot varoņa nāves faktu (spēlē būs četri vadāmi varoņi). Kopumā tiek solīts plašs sižeta attīstības iespēju klāsts, kas nozīmē, ka spēli varēs spēlēt atkārtoti un piedzīvot būtiskas atšķirības spēles notikumos un tās noslēgumā.S
pēles centrā četri varoņi un viņu saistība ar noslēpumaino origami slepkavu. Katrs no varoņiem saviem spēkiem mēģina atklāt slepkavas identitāti vai novērst tuva cilvēka nāvi. Visiem varoņiem ir izteikta vājība, tā, piemēram, spēles demo, ir iespējams spēlēt ar privātdetektīvu Šelbiju, kuru piemeklē astmas lēkmes un FIB aģentu Normanu Džeidenu, kurš cieš no narkotiku atkarības.
Pirmajā no demonstrācijas līmeņiem, spēlētājs kontrolē privātdetektīvu, kurš dodas izvaicāt prostitūtu, kuras dēlu senāk noslepkavojis origami slepkava. Spēles varoņa kustības tiek kontrolētas ar R2 pogu un to virziens - ar kreiso analogo sviru. Jāatzīst, ka šāds kontroles mehānisms ir visai kontraintuitīvs un nebūt ne ērts. Bieži gadās cīnīties ar analogo sviru, lai piedabūtu varoni skatīties pareizajā virzienā un tādējādi atklāt iespēju kontekstuālai darbībai. Tādas darbības kā klauvēšana pie durvīm, inhalatora izvilkšana no kabatas tiek veiktas ar labā analoga sviras žestiem, kas ir pilnībā kontekstuāli. No spēlētāja tiek prasīta nemitīga uzmanība un rosīgums, kas var izrādīties nogurdinoši., tā piemēram, lai detektīvs Šelbijs pārtrauktu astmas lēkmi, ir jāveic sekojošas darbības: jāizņem no kabatas inhalators ar labās analogas sviras žestu, jāsakrata inhalators (kratot pulti), jāpieliek inhalators pie mutes, atkal izmantojot labo analogo sviru un jānospiež R1 poga, lai iepūstu inhalatoru. Visi nepieciešamie žesti darbību veikšanai tiek attēloti uz ekrāna mazos kvadrātiņos un lielākoties spēlētājam ir iespējas izvēlēties, vai tos vispār veikt. Šajā demonstrācijas līmenī arī iekļauta detektīva Šelbija cīņa ar kādu vīrieti, kas no spēlētāja prasa laicīgi kustināt labo analogo sviru un spiest gandrīz visas uz PS3 atrodamās pogas, kas sākotnēji var šķist dezorientējoši, bet ļoti efektīvi panāk haosa un spriedzes iespaidu.
Otrajā no demonstrācijas līmeņiem, spēlētājs kontrole FIB aģentu, kura rīcībā ir ierīce, kas liktu pat Džeimsam Bondam nomirt no skaudības - ARI (Added Reality Interface) brilles un cimdiņš ļauj spēlētājam veikt operatīvu izmeklēšanu un nekavējoties iegūt informāciju par atrastā asins parauga īpašnieku utml. Diemžēl tas izklausās un izskatās interesantāk nekā varētu šķist, jo vienīgais, ko kontrolē spēlētājs ar R1 pogu ir “vilnis”, kurš skanē pasauli, atklājot tuvumā esošos pierādījumus un pēdas, kurus var tuvāk apskatīt ar labās analoga sviras žestu palīdzību. Principā, lai arī process ir vizuāli iespaidīgs, reāli šajā demonstrācijas līmenī spēlētājs skraida apkārt un spaida R1 pogu un apskata visus ARI atklātos pierādījumus. Arī šeit nepamet sajūta, ka spēlētājs nevis spēlē spēli, bet drīzāk ar nosacītu brīvības pakāpi, iekustina filmas notikumus.
Pieminot izdaudzināto sižeta attīstības dažādību, demo līmeņi nesniedz pārliecinošu atbildi. Spēlējot ar detektīvu Šelbiju ir iespējams gan panākt to, ka prostitūta viņu padzen nesniegusi nevienu atbildi vai arī apraudājusies atbild uz dažiem no jūsu jautājumiem, taču arī šajā gadījumā Šelbijs pie sevis nodomā, ka neko vērtīgu no viņas atbildēm nav ieguvis. Tāpat, ir iespējams iesaistīties cīņā ar kādu vīrieti, dodoties palīgā prostitūtai. Cīņas rezultāts ir atkarīgs no jūsu pirkstu veiklības un koncentrēšanās spējām, taču tā nozīme šķiet neliela, vienā gadījumā privātdetektīvs paliek ar pārsistu degunu, bet otrajā gadījumā vairāk cieš pieminētais vīrietis, taču atskaitot dažus Šelbija komentārus par notikušo, nekas būtiski nav mainījies. Runa ir tikai par mikro līmeņa izmaiņām, proti, kāda aina var tikt izspēlēta dažādos veidos, bet tā visos variantos beidzas vienādi (vai ļoti līdzīgi). Taču tā kā šis ir tikai demo, nav iespējams spriest par makro līmeņa izmaiņām spēles sižetā, ko var izraisīt spēlētāja izvēles - tā, piemēram, ja spēlētājs izvēlas nedoties palīgā prostitūtai, viņa, iespējams, vēlāk, spēles gaitā var izrādīties beigta vai, ja spēlētājs izvēlas atstāt viņai savu vizītkarti, varbūt vēlāk saņem no prostitūtas zvanu - vai tā būs, par to spriest šobrīd nav iespējams. Bet raugoties tīri reālistiski, visticamāk, ka spēlei ir ne vairāk kā pieci, seši dažādi atrisinājumi, kuri var variēties, atsaucoties uz mazāk nozīmīgiem sižeta pavērsieniem.
Būtisks spēles kvalitātes rādītājs ir audiovizuālais noformējums un šajā jautājumā “Heavy Rain” atgādina dārgakmeni ar daudziem negludumiem. Varoņu seju detalizācija ir nepārspējama un robežojas ar fotoreālismu, bet mīmika un kustības brīžam šķiet forsētas un nedabīgas. Spēlē ir lielisks skaņas celiņš, taču nepamet sajūta, ka spēles sākumi rodami Francijā un ka dialogi visticamāk ir tulkoti un tāpēc angliski izklausās neveikli. Tomēr nevar noliegt, ka spēlē lieliski panākta tumša, film noir atmosfēra, kas aizrauj un izraisa emocionālu saikni ar spēlē notiekošo. Tehniski, šķiet, ka spēlei ir stabils kadru skaits sekundē, tikai brīžam manāms attēla pārāvuma efekts (screen tearing).
Tāds tad nu apmēram palicis iespaids, izspēlējot vairākas reizes spēles demo. Rodas iespaids, ka visvairāk izstrādātāji pievērsuši uzmanību sižeta kvalitātei un detaļām, tā, piemēram, kad es nolēmu pagaidīt pirms doties palīgā prostitūtai, kuru dauzīja vīrietis, viņai uz acs bija pamatīgs zilums, taču reizē, kad devos palīgā uzreiz, vīrietis vēl nebija paspējis viņu apstrādāt. It kā sīkums, bet patīkami redzēt kā spēlētāja izvēles ietekmē spēles pasauli.
Tiem, kas vēl nav pārliecināti, vai iegādāties “Heavy Rain”, uzspēlējiet spēles demo, taču, ja vēlaties gūt vispārīgāku priekšstatu par spēli, iesaku izspēlēt “Fahrenheit” (“Indigo Prophecy”), kas pieejama uz PC, PS2 un XBOX, tā noteikti sniegs daudz izsmeļošāku priekšstatu par sagaidāmo nekā īss “Heavy Rain” demo.
