Personīgi es "souls" žanru iesāku ar PS4 iegādi un Bloodborne spēli, biju ieintriģēts spēlē. Ņemot verā, ka agrāk nebiju spēlējis tādu žanru, pēc pirmajām stundām, gribējās kontrolieri izšķaidīt pret sienu un domāju, kāpēc vispār nopirku PS4 priekš Bloodborne
Bet pēc pirmajiem uzvarētajiem bosiem, viss pamazām sāka izdoties arvien labāk un ievilka mani azartā. Rezultātā izgāju Bloodborne uz platīnu ar visiem endingiem, kā arī izgāju DLC The Old Hunters, kurš padarīja spēli tikai labāku.
Pēc tam sāku meklēt spēli, kas varētu dot līdzīgas izjūtas, nākamo uzsāku spēlēt Dark Souls 2: Scholar of the First Sin, kuru daudzi uzskata par sliktāko DS spēli. Kopumā man patika spēle, bet salīdzinājumā pēc Bloodborne likās jau daudz vienkāršāka, kā arī paši bosi neatstāja paliekošu iespaidu.
Pabeidzot DS2, ap to laiku tieši iznāca Dark Souls 3, kurā es laikam būšu ielicis visvairāk stundas, 3 reizes izieta galvenā spēle un visi DLC + cīnīšanās PvP arēnā. No visām trim DS spēlēm, DS3 būs iemīļotākā.
Vairākas reizes mēģināju sākt spēlēt Dark Souls, bet tā kā biju pieredzējis jaunākas DS spēles vispirms, nekādīgi nevarēju pierast lēnākām cīņas mehānikām. Tā arī joprojām neesmu izgājis spēli.
Tālāk izmēģināju Nioh, sākumā spēle likās grūtāka, salīdzinot ar DS spēlēm, bet apgūstot jaunos cīņas mehānismus un izmantojot efektīvi distances ieročus, jau likās pat vieglāka. Teikšu tā, uz to brīdi laikam bija labākā "souls" žanra spēle, ko nebija veidojuši FromSoftware veidotāji. Bet ap spēlēs vidu pietrūka pretinieku tipu variācijas, spēles līmeņi likās pārāk līdzīgi, bosi viegli aizmirstami, final boss vispār bija smieklīgs.. spēlei 6 no 10 ballēm
Nākamo izgāju Sekiro: Shadows Die Twice, kur nācas apgūt jauņas iemaņas (parry & deflect), nevarēja viens vienā izmantot to paši pieeju kā citās DS tipa spēlēs. Pietrūka, ka nebija iespējams veidot dažādus "buildus" kā citās DS spēles. Bet spēlē netrūka jaunu cīņas mehāniku, pretinieku veidu, kuri patīkami pārsteidza.
Vēl acīs iekrita Remnant: From the Ashes, "souls" spēle tikai ar šaujamieročiem, kopumā nav slikta spēle, ideja interesanta, bet līdzīgi, kā ar Nioh pretinieku variācijas pietrūka un pati spēles pasaule pārāk tukša, vienmuļa.
Laikam sliktākā "souls" žanra spēle, ko esmu spēlējis bija ~ The Lords of the Fallen.. cīnas mehānika drausmīga, sajūta, ka personāžs koka klucis. Pretinieku, bosu AI vienkārši stulbs. Redzēs, ko Lords of the Fallen 2 sniegs, spēles treileri, jau "iespaidīgi"
Vēl izmēģināju Nioh 2, bet tā arī līdz galam neizgāju spēli, pazuda interese ap spēles vidu. Kopumā uzlabojums salīdzinot ar pirmo daļu.
Nu un protams pagājušā gada GOTY spēle ~ Elden Ring, spēlējot spēli es jutu, ka tā ir bijušo FromSoftware spēļu apkojums vienā spēle, kas nebija slikti, jo viņi bija paņēmuši to labāko no visām spēlēm un izveidojuši kaut ko tik pazīstamu, bet tai pašā laikā citu spēli. Katru jauno spēles lokāciju centos izpildīt uz 100%, bet rezultātā ap spēles vidu izdegu, jo spēles kartes apjomi nogurdināja mani, iespējams arī pie vainas "souls" žanra pārdozēšana.. ko izjutu jau spēlējot Nioh 2. Viennozīmīgi Elden Ring ir viena no "souls" žanra labākajām spēlēm, ko esmu spēlējis. Domāju kaut kad atgriezīšos piebeigt spēli.
Gribētu vēl uzspēlēt Demon's Souls, bet pagaidām negribas pirkt PS5, pagaidīšu, kad vairāk visādu PS5 ekskluzīvu spēļu iznāks. Mortal Shell arī rezultātā, kaut kā palaidu garām.
Tā nu beigšu savu eseju..
Manā skatījumā saraksts, no labākās uz sliktāko "souls" žanra spēli, kuras esmu spēlējis:
Bloodborne, Elden Ring, Dark Souls 3, Sekiro: Shadows Die Twice, Nioh 2, Dark Souls 2, Nioh, Dark Souls, Remnant: From the Ashes, The Surge, The Lords of the Fallen
. Man tā neatstāja labu iespaidu. Bet Demon's Souls mainīja priekštatu. Teju vai iemīlējos spēlē.
. Tik žēl, ka tai nav kaut kāds Remastered, Next-Gen vai kāds cits vizuāls uzlabojums.
