- Skaists vizuālais noformējums,
- Lieliski skaņas efekti un ierunātās balsis,
- Reālistiskums apkārtējā vidē,
- Sižets,
- Iespēja izvēlēties vai tu vēlies darboties nemanāmi, vai parādīt savu agresīvo es.
- Ir problēmas ar sāpju noteikšanu pēc kritiena
- Spēles cut-scenes varēja būt labākas
- Nedaudz nereālā iejukšana pūlī
- Neviena spēle nav ideāla un vienmēr gribas ko vairāk
Assassin's Creed pirmā daļa pa lielam bija izdošanās. Tā gan tika vērtēta ļoti dažādi, tika aprunātas gan spēles ambīcijas un stāsts, gan vienveidīgais sižets. Lai gan pirmā daļa bija finansiāla veiksme, Ubisoft tomēr ir ņēmuši pie sirds kritiku un arī mēģinājuši novērst pirmās daļas nepilnības, radot, iespējams, labāko 2009. gada piedzīvojumu, vai vispār gada spēli.
Assassin's Creed II turpina stāstu tur, kur to atstāja pirmā daļa. Tu esi bārmenis, kuru nolaupījuši bariņš trako zinātnieku, kas caur tavu DNS spēj redzēt tavu senču dzīvi. Pēc pāris sabiedroto palīdzības Desmonds izbēg un nolemj palīdzēt saviem glābējiem - mūsdienu slepkavām. Šoreiz Desmonds atrādīs sava nedaudz jaunākā senča - Ezio - atmiņas.
Spēles darbība norisinās renesanses laikā, Itālijā, 15. g.s. beigās. Atšķirībā no Altaīra, Ezio neseko sava kunga pavēlēm, viņa iemesli ir personiski. Ezio flirtē, joko un atriebjas tiem, kas iznīcināja viņa ģimeni dzenoties pēc varas.
Spēles laikā tu pabūsi Venēcijā, Florencē un Tuskānā, kā arī parunāsies ar savu čomu Leonardo Da Vinči, kurš tevi apgādās ar jauniem ieročiem un citām noderīgām lietām.
Atšķirībā no pirmās daļas tu varēsi ne tikai jāt ar zirgu un skriet ar kājām, bet arī lietot gondolas un karietes. Milzīgs pluss, kas nebija pirmajā daļā, ir spēja peldēt. Vairs tev nebūs iespēja noslīcināt sevi peļķē.
Vizuāli spēle izskatās lieliski. Skaistās pilsētas, apkārtējie iedzīvotāji un labi izstrādātās cut-scenes ir panākušas savu mērķi - ievilkt spēlētāju dzīvā un elpojošā vidē. To labi spēja izdarīt jau pirmā daļa, bet otrā to dara vēl labāk. Ļoti detalizētā apkārtne, vairāk apkārtējo cilvēku un vairāk animāciju rada tiešām autentisku viduslaiku noskaņu. Vienkārša klejošana pa pilsētu vai panorāmas vērošana no kādas baznīcas smailes noteikti dos tev zināmu prieku. Spēlei arī nav daudz grafisku gļuku. PlayStation 3 versijai, itkā, esot kaut kāds screen-tearing gļuks, bet tas esot mežonīgi rets.
Skaņa spēlē ir pieredzējusi vislielākos uzlabojumus. Ierunātās balsis ir labākas (viņi tiešām izklausās pēc itāļiem), ir labāk sabalancēta skaņa ar apkārtējo vidi un nedaudz efektīvāks skaņu celiņš. Kā mēs visi zinām, tieši mazās lietas ir tās, kurām Ubisoft pievērš vislielāko uzmanību. Murdoņa pilsētas ielās, saucieni pēc sargiem, divu zobenu sadursmes... tas viss rada šo lielisko Assassins Creed II spēles atmosfēru.
Spēles kontroles nav daudz mainījušās no pirmās daļas. Tu joprojām kontrolēsi spēles varoni, kā lelli (Puppeteering, kā apgalvo spēles manuālis). Tas nozīmē, ka katra virsējā poga domāta noteiktai ķermeņa daļai. Piemēram (xbox 360) Y kontrolē Ezio galvu, B pārvalda labo (jeb nomināli otru) roku, X domāta kreisā rokā, bet A paradzēts kājām. No malas tas varbūt izklausās sarežģīti, bet tie, kas spēlējuši pirmo daļu zin, ka tā nav. Nekur protams arī nav pazudusi (foršā) brīvā skriešana, tātad atkal skrienot ir jāvēro apkārtējā pasaule meklējot vietas pa kurām tu varētu tikt tur, kur parastie mirstīgie nespēj. Atšķirībā no pirmās daļas, šajā spēlētājs varēs savam mīļākajam slepkavam nopirkt jaunas klōzītes, kas palielinās viņa dzīvotspēju. Tomēr, ja dzīvības ir maz spēlētājam nāksies apmeklēt arī dakteri. Tiesa, ja tavs Ezio ir slinks, viņš var savas zāles nēsāt līdzi. Bet tas nav viss. Vēl ir arī kalēji, kas salabos tavus ieročus un piedevām pārdos jaunus. Arī čoms Leonardo tev palīdzēs ar jauniem pričendāļiem, ja vien tu spēi atrast rasējumus, kas izmētāti pa visu, tev pieejamo, pasauli. VĒL tev ir iespēja noalgot prostitūtas, kuras vari uzsūtīt dusmīgajiem sargiem. Kamēr sargi būs aizņemti ar sieviešu čičiem, tu klusi ieslīdi apsargātajā vietā. Tad vēl ir zagļi un algotņi, kuri izdarīs sev uzticētos darbus par noteiktu daudzumu naudiņas (kuras tev vajadzēs DAAAUUUUDZ, lai tērētu visām foršajām lietām šī spēle piedāvā).
Protams, tāpat kā pirmajā daļā, tu skraidīsi apkārt nogādājot vēstules, rāpjoties skatu punktos u.t.t, bet šijā daļā ir tik daudz jaunu lietu, ko pasākt. Kutiņi arī piedzīvojuši uzlabojumus. Vairs nebūs pretinieku counterošana visu pēcpusdienu (lai gan counterošana joprojām ir liela panākumu atslēga). Arī pēc tam, kad esi neģēli nogalējis tev ir iespēja pārmeklēt viņa kabatas, vai pārvilkt viņa mirušās miesas uz kādu klusāku vietiņu. Tas cik nemanāms tu būsi atkarīgs no tevis paša. Tu vari paslēpties akās, jumta dārzos vai siena gubās. Bet ne vienmēr tas palīdzēs, ja esi sūdīgs paslēpju spēlētājs, viņi tevi no tavas slēptuves izvilks un sodīs.
AI spēlē ir augsts. Jaunie pretinieki ne tikai spēs tevi atšifrēt, kā arī izmantos dažādākus uzbrukumus. Tu varēsi pirkt kartes, kas parādīs apslēpto dārgumu lādes lokāciju. Dūmu bumbas, pistoles, naži pievieno klāt vēl garšu, jau tā lielajam ieroču arsenālam. Spēlējot šo spēli ir grūti garlaikoties.
Pēdējā lieta, ir Ubisofta Uplay, kas turpmāk būs visām Ubisoft spēlēm. Izpildot noteiktus uzdevumus spēlētājs dabū speciālus Uplay punktus, kurus var iemainīt pret vēl vairāk nažiem un kostīmiem, kā arī ekrāntapetēm un tēmām.
Assassins Creed II ir pamatīgi izaugusi no savas pirmās daļas, bet tomēr paši pamati spēlē ir tādi paši. Tās pašas kontroles, tas pats stils un tas pats stāsts, bet ir tik daudz kā jauna, kas spēli atauj no vienveidīguma, kas bija pirmajai daļai. Ja tev patika pirmā daļa, tad noteikti patiks arī otrā. Pārējiem izstrādātājiem būtu jāmācās no šīs spēles, kā jātaisa sīkveli, (jeb turpinājumi), jo AC2 ir lieliska spēle un lielisks piemērs.