Nu, tad tā, atzīstieties, kurš ir lasījis Dantes "Dievišķo komēdiju"? Ņemot vērā, ka šis garadarbs nav skolas obligātās literatūras sarakstā, tad pieņemu, ka lasītāju nebūs pārāk daudz.
Dante Aligjeri ir itāļu dzejnieks, kurš dzīvojis labu laiciņu atpakaļ, ja precīzak, tad 13 gadsimtā, tiek saukts par itāļu renesanses literatūras priekšteci un pat par itāļu valodas tēvu. "Dievišķā komēdija" ir slavenākais Dantes darbs, bieži minēts kā labākais, kas jebkad uzrakstīts itāliski, pasaules mēroga meistardarbs utt. Kā jau redzat, tituls titula galā. Starp citu, Dante savu darbu no sākuma bija nosaucis vienkārši par "Komēdiju", par "Dievišķo" tā kļuva tikai vēlāk, un tā to nosauca sajūsminātie "fani", nosaukums iegājās un kļuva par oficiālo, tas tā kā arī varētu būt rādītājs, cik izcils šis sacerējums savā būtībā ir. (interesanti, cik lasītāji šobrīd ir pārtraukuši lasīt šo Dante's Inferno pēcskatu? :)). Lai kā tur arī būtu ar tiem tituliem un slavinājumiem, Dante ar savu "Komēdiju" ir paveicis vēl vienu fundamentālu lietu, šis darbs detalizēti atspoguļo Viduslaiku baznīcas un līdz ar to arī kristiešu izpratni par to, kas notiek pēc nāves, citiem vārdiem sakot, kāda tad ir "dzīve" ellē, šķīstītavā un paradīzē (jā, jā, tulīt jau būsim pie geima :)) Tik tālu liriska atkāpe un plātīšanās ar zināšanām, kuras katrs var atrast internetā, ja vien ir interese un vēlēšanās.
Nav nemaz tik bieži, kad par pamatu videospēlei tiek izmantota literatūras klasika, ja par tādu neuzskatam komiksus, un veiksmīgu piemēru ir vēl mazāk. Katrā ziņā, "Dievišķā komēdija" kā materiāls nebūtu pirmā doma, kas ienāk prātā. Atsauces uz literatūras tēliem ir daudz un bieži, un pat uz šo meistardarbu, piemēram, tas pats blondais plātīzeris Dante un viņa brālis Virgil no Devil may cry, bet adaptācija, kas ir gandrīz 1:1, bieži negadās, vismaz es tādu uzreiz nevaru iedomāties. Savukārt Dante's Inferno, lai arī ne par visiem 100%, no "Dievišķās komēdijas" paņem ļoti daudz, sākot ar galvenajiem varoņiem, beidzot ar galveno norises vietu - elli.
Kas tad galu galā ir Dante, un par ko ir stāsts spēlē Dante's Inferno? Dante ir krustnesis, kurš tikko atgriezies no krusta kara savā dzimtajā pilsētā, bet, ak vai, tur atklāj, ka nogalināts gan viņa tēvs, gan mīļotā sieviete, Beatriče. It kā ar to jau nebūtu gana, parādās nelabais un aizrauj Beatričes dvēseli uz elli. Šeit tad arī sākas galvenie notikumi, Dante seko mīļotajai un nonāk ellē, spēles gaitā izejot cauri visiem elles lokiem, kas simbolizē cilvēku grēkus un kā izrādās arī pats Dante nav bijis bez grēka, turklāt šī izrādās ir viņa paša personīgā elle (ne jau par velti spēles nosaukums tāds :)). Protams, būtu naivi cerēt, ka ceļojums pa elli būs tik pat mierīgs kā pastaiga gar jūru sestdienas pievakarē, mūsu varonim pretī stāsies lielāki un mazāki, stiprāki un vājāki elles iemītnieki. Iedomājieties, pirmā cīņa ir ar Nāvi, vai tiešām var būt kaut kas briesmīgāks par kaulaino tanti ar izkapti, izrādās, ka var. Ja tiešām tāda ir elle, tad es tur noteikti negribu nonākt. Kā jau noprotat, Nāve tiek izveikta, un, praktisks cilvēks būdams, Dante no kaulainās "aizņemas" tās galveno darba rīku - izkapti. Izkapts kļūst par vienu no diviem ieročiem, kas tiek izmantoti, lai uzveiktu pretiniekus, otrs ierocis ir maģija krusta veidolā. Iznīcinot pretiniekus, Dante kā balvu saņem monstra dvēseli, tās sakrājot, var uzlabot abus iepriekšminētos ieročus, tādējādi tiek iegūti jauni uzbrukumu kombo vai kādas citas papildiespējas. Vēl viens veids kā "upgreidot" savus rīkus ir sodīt vai atlaist grēkus ellē nonākušajiem, kuri, starp citu, ir reālas vēsturiskas personības, piemēram Poncijs Pilāts, kurš kā zinām, galvenokārt iegājis vēsturē ar to, ka notiesāja Jēzu, piespriežot tam sišanu krustā. Šis process gan saistīts ar mini spēli, kura manu prāt ir ne pārāk iederīga pārējā spēles procesā. Sodīt vai atlaist grēkus varam arī augumā lielākiem pretiniekiem, šeit gan būs savādāka minispēle, vienkāršojot, tās noteikumi varētu būt sekojoši: sodīt nozīmē sadalīt ienaidnieku divās daļās vertikālā virzienā, atlaist grēkus - horizontālā, ne jau par velti spēles vāciņš "saka", ka spēle paredzēta tiem, kam virs 18. Pretinieku nepārtraukta dalīšana pirmreizinātājos gan ir tikai daļa no tā, kas veido šo reitingu, nepārtraukti nāksies sastapties nabaga dvēseļu elles ciešanām, brutālu, nežēlīgu vardarbību un abu populārāko dzimumu kailumu visai atklātā veidā. Piemēram, viens no bosiem ir 50 metrīga Kleopatra pa kuras krūšu galiem lien ārā zīdaiņi ar zobenveidīgiem asmeņiem roku vietā -kā jums šāds salikums?
Vizuālā puse spēlei ir līmenī. Spēles prezentācija dalās divās daļās, ļoti skaistās CG filmiņās un animētos Dantes grēku atainojumos. Kā viens tā otrs ir sanācis, nu, ļoti labi un smuki. Pašā spēlē ar nospiedošu pārsvaru dominē brūnie un sarkanie toņi, bet nerodas sajūta, ka vajadzētu būt savādāk, galu galā, diez vai elles sienām būtu jābūt krāsotām pasteļtoņos vai salātzaļā krāsā. Tas viss mums tiek pasniegts caur fiksētas kameras aci, dažreiz liekas, ka varēja tak kaut ko dinamiskāku, ar zoom, action kamerām un visādiem, citādiem uzlabojumiem, bet brīdī, kad jāveic kārtējais lēciens pāri bezdibenim, vai karstas lavas peļķei, nākas atzīt, labi vien ir, ka kamera atspēriena brīdī nemeklē "smukāku" leņķi.
Skaņa neļauj aizmirst, kur esam nonākuši, brīžos, kad nevicināmies ar izkapti, apkārt skan nelaimīgo kliedzieni un vaidi. Spēles galveno dalībnieku balsis arī nepieviļ, sevišķi izteiksmīgi un spēcīgi skan Virgila, Dantes padomdevēja, balss.
Dante's Inferno nav pārāk gara spēle, noteikti vēl nebūs pagājušas 10 stundas, kad jau būsiet izsitušies cauri visiem elles lokiem. Pabeidzot to, atvērsies divas papildiespējas, nekas tāds, kas nebūtu jau neskaitāmas reizes redzēts, bet gan jau vēl kādu stundiņu tas spēs jūs noturēt pie konsoles:
- iespēja vēlreiz izspēlēt spēli ar visiem jau iegūtiem artefaktiem un uzlabotām spējām, kas noteikti ļaus otrreizējam piedzīvojumam izvēlēties augstāku grūtības pakāpi. No savas puses ieteikšu pirmajā reizē neizvēlēties vieglāko variantu, jo tas spēli padara pārāk vieglu un vienīgās grūtības būs ar dažiem lēcieniem virs kārtējā bezdibeņa.
- izdzīvošanas mods, kas saucās Gates of Hell. Kā jau noprotat, tas nozīmē neskaitāmus, atkārtojošos elles iemītnieku barus, kurus Dantem būs iespēja aizsūtīt atpakaļ, no kurienes tie nākuši.
Noteikti tiem PS3 īpašniekiem, kam nav sveša "God of War" triloģija, tas viss liksies kaut kur redzēts. Laikam tāpēc tikai priekš PS3 kā kompensāciju ir iespējams iegādāties spēles Divine edition, kas, neskaitot pašu spēli, piedāvās Dievišķās komēdijas digitālu eksemplāru, spēles skaņu celiņu un pāris video no spēles veidošanas procesa un, lai neliktos par maz, šī versija saturēs kodu, kas pavērs iespēju lejuplādēt papildu spēles saturu.
Nevar jau noliegt, ka Dante's Inferno un God of War ir pat ļoti līdzīgas. Nekādos tālākos salīdzinājumos gan neieslīgšu, jo ar kara dievu esmu tikai attāli pazīstams. Tāpēc nevarēšu arī pateikt, kura spēle ir labāka. Atzīšos, mazliet arī bail, ka mani pēc tam nenogalina ar plastmasas zobenu. Lai kā tur arī būtu, Dante ir sanācis visai labs un pašpietiekams klons, kuru spēlēt ir interesanti un aizraujoši.
Apskats sagatavots ar Panvision atbalstu!
