Reklāmkarogs
Green Day: Rock Band
Konsoles.lv vērtējums
7.0
Lasītāju novērtējums
6.7
Kopējais novērtējums
6.9
Novērtēt:
N/A
Relīzes datums: 11.06.2010

Green Day: Rock Band

Žanri: Rhytm game Izstrādāja: Demiurge Studios

Do you have the time to listen to me whine... Nākamais spēles pēcskats un nākamais izaicinājums to rakstīt. Pirmā doma, saņemot spēles kopiju, kam vajadzīga atsevišķa Green Day spēle? The Beatles: Rock Band es vēl varu sagremot, tā tomēr ir klasika un cita līga, bet Green day...? Bītli noteikti ir pelnījuši savu spēli un ne tikai, par tādu ietekmi un popularitāti pārējie var tikai pasapņot. Salīdzināt abas grupas īsti nevar, ja vien nenovienkāršojam tik tālu, ka abas spēlē mūziku.
Kas tad ir Green day? Trīs puiši, kas kopš 1987. gada spēlē pankroku. Nekādi nevar teikt, ka nevienam nezināma blice, vai populāra tikai šaurā klausītāju lokā. Pasen atpakaļ, kad vēl mācījos vidusskolā, Green day albūms Dookie bija viens no tiem, kas tika drillēts vairākas reizes dienā, Basket case bija iekļauts visu radio staciju rotācijā, zāle bija zaļāka, alussaldējums lētāks...ehh. "Dookie" tad arī bija tas albūms, ar ko Billie Joe Armstrong, Mike Dirnt un Tre Cool kļuva atpazīstami visā pasaulē. Kopš tā laika ir izdoti vēl 5 albūmi (kopā 8), pēdējais "21st century breakdown" pavisam nesen, 2009. gadā. Esmu pārliecināts, ka pat gadījumā, ja nenojaušat par Green Day eksistenci (tas gan ir maz ticams), noteikti esat dzirdējuši daudzas viņu dziesmas.

Pati spēle, kā jau to var noprast no nosaukuma daļas - Rock Band, ir kārtējā, no pēdējo pāris gadu laikā lielu popularitāti ieguvušo, mūzikas spēļu klāsta. Rock Band sērijā šī ir ceturtā spēle aiz Rock Band, Rock Band 2 un The Beatles: Rock Band, vai arī piektā, ja pieskaitam arī Lego Rock Band. Spēles process jau sen vairs nav nekāda inovācija vai atklājums - ar vairāk vai mazāk precīzām mūzikas instrumentu plastmasas kopijām mēģinam pareizā laikā un secībā trāpīt uz "notīm", kuras krāsainu klucīšu paskatā skraida pa ekrānu, spēlējot ģitāru, būs jāimitē akordi, ja mēģināsi sevī sameklēt dziedamrīkles paliekas, tad klucīšu vietā, protams, būs vārdi, līdzīgi, kā tas ir karaoke. Spēles instrumentu komplekts, kā jau pierasts, sastāv no ģitāras, bungām un mikrofona, uzreiz gan jāsaka, ka Armstronga mīļākās ģitāras atlējumu plastmasā nopirkt nevarēsim, spēlēšanai paredzēti standarta Rock Band vai arī saderīgie Guitar hero štrumenti. Šeit gan man gribētos mest akmeni izstrādātāju lauciņā, jo, lai savāktu pilnu grupu ir nepieciešama vēl viena ģitāra, kas, protams nav atrodama pat instrumentu pilnajā pakā, droši vien, arī nevajadzētu, bet tas nozīmē, ka, vai nu jānopērk vēl viens plastmasas instruments, vai iztrūkstošais grupas biedrs jāmeklē LIVE/PSN.

Tā kā man pašam ir Guitar Hero, tad, protams, ar tā instrumentiem arī "muzicēju". Pie pirmajām pāris dziesmā parādījās aizmetņi sazvērestības teorijai, lai arī instrumenti ir saderīgi, kaut kā liekas, ka pogas (sevišķi viena) īsti negrib klausīt. Vai tiešām Harmonix būtu apzināti izdarījuši tā, lai GH instrumenti līdz galam nederētu? Par laimi vaina tomēr bija pašam galvā un pirkstos, vidējā Green Day dziesma vienkārši ir mazliet jestrāka, salīdzinot ar Rock Band, Rock Band 2 vai tamlīdzīgas "izlases" vidējo dziesmu Guitar hero pusē, tāpēc, vismaz man tā liekas, notis "skrien" mazliet ātrāk. Spēlējamās dziesmas, kā jau to var nojaust pēc spēles nosaukuma, būs tikai un vienīgi Green Day garadarbi, vai tas ir slikti, vai labi, gaumes lieta. Līdzīgi kā The Beatles: Rock Band, Green Day: Rock Band ir tāds kā sižets, nosacīti, protams - spēlējot, vairāk vai mazāk hronoloģiskā secībā nāksies izdzīvot līdzi grupas attīstībai, sākot ar pirmo populāro albūmu un uzstāšanos vietējā angārā - simbolizējot grupas pirmsākumus ar uzstāšanos privātās ballītēs, bāros un tamlīdzīgās vietās, līdz pēdējām, svaigākajām dziesmām un skatītāju pārpildītām, pazīstamākām koncertvietām, kopā skaitot tādas būs tikai trīs. Spēles muzikālais saturs sastāv no kopumā 47 dziesmām, kas aptver trīs pilnus albūmus Dookie, American idiot, un 21st century Breakdown. Nopērkot jaunu spēli vai lietotu, kurai nav izmantots kods, varēsiet visas dziesmas kā DLC izmantot gan Rock Band, gan Rock Band 2, gan vēl tikai topošajā Rock Band 3. Ja šī koda nav, tad tas izmaksās papildu 10$, vai tas ir tā vērts, spriediet paši. Dziesmu nav pārāk daudz, bet spēle mums tās liks spēlēt atkal un atkal, no sākuma katru albūma dziesmu, pēc tam atkal un atkal dažādās kombinācijās, tā kā uz beigām visas dziesmas būs zināmas no galvas.
Vizuāli spēle daudz neatšķirās no pārējām Rock Band versijām (pašsaprotami, ka Lego: Rock Band atšķirās), protams, šajā gadījumā uz skatuves redzēsim tikai trīs augstāk minētos māksliniekus, nevis Liverpūles lielisko četrinieku vai ķēmus no RB un RB2. No vienas puses varbūt gribētos mazliet parediģēt tēlu izskatu, bet tomēr šo uzskatu par plusu, jo abās pirmajās Rock Band spēlēs pēc sirds patikas veidot varam tikai savu rokzvaigzni, turpretīm pārējie grupas dalībnieki bieži vien izskatās kā tikko pārnākuši no Mākslas akadēmijas masku balles vai izmukuši no Tvaika ielas.
Izmaiņas skārušas arī to, kas pienākas par labi nospēlētām dziesmām, vairs nav jau pierastā fanu pieplūduma un naudas pelnīšanas (nav jau arī, kur tērēt, ja klozītes vairs mainīt nevar), tā vietā tiekam atalgoti ar grupas bildēm un video no koncertiem un intervijām. Tas spēli vēl vairāk padara par uz konkrētas grupas faniem tendētu produktu.

Ņemot to vērā, var droši prognozēt, ka vismaz Latvijā Green Day: Rock Band nekad nebūs ne tuvu pirktāko spēļu topa augšgalam. Pirmkārt, vairāk vai mazāk, jābūt Green Day fanam, otrkārt īpašumā jābūt vismaz vienai no konsolēm un treškārt arī instrumentiem ar ko šo spēli spēlēt, tādu cilvēku, kam ir visas trīs nepieciešamās "īpašības" varētu nebūt pārāk daudz.

Neskatoties uz pareģoto bēdīgo nākotni mūsu dzimtajā pusē, spēle ir tiešām laba, un atzīta arī no ārzemju spēļu apskatniekiem. Katrā ziņā, ja kāds man tagad prasītu, vai ir jēga no vienas grupas RokGrupām un Ģitārvaroņiem, ar pilnu pārliecību teiktu -IR! Protams, šādā gadījumā izstrādātājiem jārēķinās ar to, ka pārdošanas rezultāti var nebūt pārāk spīdoši, bet, no otras puses, (ļoti vienkāršojot, protams), cik tad tur tā darba, pielabojam skatuves tēlu izskatu, nomainam dziesmu sarakstu uz pēdējo pāris gadu grupas "Roja" ierakstiem, un iespējams kārtējā Šlāgeraptaujas pārraidē uz skatuves redzēsim Skrastiņu (ne jau Kārli) ar plastmasas ģitāru rokās.

P.S. Jāiet paskatīties, vai kaut kur pa lēto nevar dabūt The Beatles: Rock Band un gaidu, kad būs Red Hot Chili Peppers: Rock Band.



Pēcskats sagatavots ar Pan Vision atbalstu!

Pan vison

Konsoles.lv piezīmes

Šī laikam ir reize, kad ļoti prasītos pēc divām atzīmēm, objektīvās un manas, uz nostaļģiju pēc vidusskolas laikiem balstītās, bet tomēr likšu vienu, kas būtu gandrīz matemātiskais vidējais.