Spider-Man: Shattered Dimensions

Es netļaušos sevi nosaukt par komiksu fanātiķi, jo neesmu nopircis savā dzīvē nevienu Marvel vai DC Comics izdevumu, bet drošu sirdi varu teikt, ka aktīvi sekoju līdzi komiksu ekranizācijām un, nu jau, arī spēlēm, kopš brīža, kad, ne tik tālajā 2009-ajā, Batman: Arkham Asylum sagrāva manu 100% skeptisko nostāju pret spēlēm, kas balstītas uz komiksiem un pierādīja, ka ir cilvēkiem iekšās, šajā žanrā, izveidot kaut ko, ko varētu pielīdzināt veselai kinofilmai, turklāt labai! Nu, tā pavisam atklāti – man, joprojām, patīk 80.-90.gadu Betmena ekranizācija, jo tur ir sava bērnības nostaļģija un atmiņas, bet, ja paskatās uz to šodien, no cilvēka viedokļa, kas šīs filmas nekad nav redzējis, protams, ka viņas liekas banālas, bet, paldies augstākiem spēkiem, atnāca Nolans un visu “atdzīvināja.”

Ja es atkal runāju par Spider-Man ekranizācijām, kas nav nemaz tik vecas, tad vienmēr (ja konkrētāk tad 3 reizes), izejot no kinoteātra, pirmā doma man ir bijusi: “Varēja būt labāk,” jo ap Spider-Man vienmēr tiek “pūsts vislielākais burbulis,” jo tas taču ir visa Marvel Universe centrālais tēls un, vispār, “With great power, comes great responsibility!” Pat neskatoties uz to, ka esmu apzinājies, ka iepriekšējās daļas nebija nekas TIK īpašs, bet vienalga gribās redzēt un cerēt, ka nu šoreiz viss būs līmenī. Nu, tīri piemēram, kaut kas līdzīgs ir ar katru nākamo Shrek daļu – visi saka, ka ****, bet tāpat gribās redzēt paša acīm. Tas ir kā teikt bērnam, ka konfekte ir negaršīga, bet, kamēr nebūs apēdis, neticēs. Spider-Man: Shattered Dimensions nav salīdzināms ar Rafaello konfekti, kuru Tu pirmo reizi iebāzi mutē 90.gadu vidū un nodomāji, kas pa labu mantu, bet uz stabili-klasisko Haribo lāci velk tikai tā!

Par to arī stāsts…Tas, ka tiek izstrādāta šī spēle, pamanīju labu laiku iepriekš, bet pēc tam aizmirsu un atcerējos tikai pagājušajā nedēļā, kad cīņa pār Splinter Cell: Conviction bija, beidzot, izbeigta (52/54 achievementi, vairāk nebija iekšās) un nāca apskaidrība, ka vajag padzenāt kaut ko pirms pienāk Need for Speed: Hot Pursuit un pirmais, kas pamirdzēja manā acu priekšā veikalā bija tieši šī spēle par kuru biju aizmirsis, bet, kuru, dikti gribējās, izmēģināt, jo pēc treileriem likās, ka varētu būt manā gaumē…Tas, ka spēles scenāriju rakstījis Dan Slott (Amazing Spider-Man, Arkham Asylum: Living Hell u.t.t.) jau bija labs signāls, ka nekam sliktam nevajadzētu būt. Spēle, savā ziņā, ir sadalīta 4 daļās… savā ziņā, jo tiek spēlēts ar 4 dažādiem Spider-Man(iem) no dažādām dimensijām – Amazing, Ultimate, Noir, 2099:

Neliela daļa sižeta oriģinalitātes pazūd priekš tiem, kas ir skatījušies Spider-Man TV series (1994), jo, miglaini, bet atceros, ka kaut kas tāds bija arī dažās sērijās, kad nācās dažādu dimensiju zirnekļvīriem sadarboties…, bet tas ir nenozīmīgs sīkums un, būtībā, piekasīšanās, kas ātri aizmirstas, kad sāc spēli spēlēt un saproti, ka grafika ir lieliska un izskatās, kā tās pašas pieminētās 1994.gada multenes HD kvalitātē. Pret skaņu arī nav absolūti nekas iebilstams, jo viss ir līmenī un lielākais prieks, protams, ir par pašiem ļaundariem (villains), viņu lomu spēlē un, cik perfekti, vadoties pēc tām pašām multenēm, viņi ir attēloti un ierunāti. Turklāt vislielākā mana sajūsma ir koncentrēta uz to, ka izstrādātāji, manuprāt, ir izvēlējušies +/- vienus no labākajiem iepējamajiem pretiniekiem, kas, protams, kā vienmēr, ir diskutējams jautājums, bet tomēr...

Kraven The Hunter – pēc skata nekas īpašs un arī izteikti maģisku spēju viņam nav – ātri kustās un prot darboties ar nazi (ko nevarētu teikt par viņa māku lietot šaujamieročus, spriežot pēc spēles), bet viennozīmīgi viens no foršākajiem un, salīdzinoši, jautrākajiem pretiniekiem spēlē, turklāt viens no leģendārākajiem tēliem. Lieliski attēlots, lieliski ierunāts un vienkārši jauks vīrs, īstajā vārdā, Sergejs (jā, viņš ir krievs). Šis ir viens no “Amazing” pasaules pretiniekiem, kas, principā arī ir pati populārākā – klasiskais Zirnekļcilvēks, tāds kādu viņu pazīst pat tie, kas par viņu, it kā, neinteresējas.Hammerhead -atzīšos, ka ne pārāk pazīstu šo kadru, bet, ja vēl precīzāk, nepazīstu vispār, zinu tikai to, ka viņa skelets ir no adimantija – tā pati metālviela, kas izmantota priekš Wolverine un, ka viņš ir Normana Osborna (The Green Goblin) sabiedrotais - “visu labo lietu” menedžeris. Visādi citādi, viens no vieglākajiem un savā ziņā garlaicīgākajiem pretiniekiem spēlē. Turklāt viņa līmenis ir labākais, kur iegūt trofeju (achievement) – The Spider’s Shadow. Spider-Man Noir pasaule – lavies pa ēnām, esi kluss un nepamanāms. Pēc Splinter Cell atgādina joku un parodiju par stealth tēmu.

Hobgoblin - Savā ziņā tas pats Goblins vien ir (kā jau visi viņi) tikai neiemieso sevī Normanu Osbornu vai kādu no viņa pēcnācējiem un radies, pēc spēles sižeta spriežot, iekš Fujikawa Stark Industries, kas izveidota pēc Iron Man nāves (pēc komiksa). Manuprāt, vieglākais pretinieks spēlē – lecās, smejās un ātri dabuj ko pelnījis, gluži kā mūsdienu bokseri, kas draud iznīcināt brāļus Kļičko – mutes virina, bet neko parādīt nespēj. Labākais boss, lai iegūtu trofeju “Missed Me!” Patīkamākais Spider-Man 2099 pasaules moments – brīvais kritiens (freefall), kad tu lido pakaļ pretiniekam, izvairoties no dažādiem traucēkļiem, saķer viņu un spied “X” zobus sakosdams, cik iekšās…Pati Spider-Man 2099 pasaule ne ar ko daudz neatšķiras no Amazing vai Ultimate, tikai, kā noprotams pēc nosaukuma, nākotne – viss zibsnī, auto lido un lien ārā džekiņi kostīmos kāds, savulaik, bija Stallonem filmā Judge Dredd.

Deadpool – šis jau tagad ir tik populārs un visiem zināms pēc Wolverine ekranizācijas, ka tiek pat pieprasīta atsevišķa filma par šo pļāpīgo un jautro kadru. Nevar 100% apgalvot, ka viņš ir ļaundaris, vairāk jau tāds, kurš alkst slavas un atpazīstamības. Jebkurā gadījumā, viens no jautrākajiem pretiniekiem spēlē, tajā pašā laikā, arī jaatzīst, ka viņa līmenis ir viens no kaitinošākajiem.

…un vēl pāris nozīmīgi tēli:

• Electro
• Goblin
• Dr.Octopus
• Carnage
• Juggernaut
• Scorpion
• Sandman

…, bet viss, galu galā, grozās ap vienu no leģendārākajiem ļaundariem, kuru ne viens vien gribētu redzēt ekrānos kā Spider-Man pretinieku – Mysterio, kas spēlē ir viens no aizraujošākajiem tēliem, turklāt, izskatās labāk nekā jebkad un arī balss tembru nav zaudējis. Ideāls objekts, ko kaut. Ja īsumā runājam par pašu spēli, tad, protams, ka Amazing un Ultimate pasaules ir tās, kuras visvairāk tiks apjūsmotas – klasika. Daudz kur ir lasīts, ka Noir pasaule spēlē īsti neiederās, kam es, savukārt, netiecos piekrist. Ja sākumā viņa liekas, nedaudz, it kā, jocīga un, kā jau es teicu, atgādina parodiju par stealth, tad spēlējot tālāk un tālāk saproti, ka viņa ir tā, kas piešķir spēlei savu “odziņu”. Ja pavisam atklāti, tad man visnesaistošākā un garlaicīgākā likās nākotne - “2099”, no otras puses, ja padomā loģiski, tad visam ir pagātne, tagadne un nākotne un šajā kombinācijā, manuprāt, neiederas tieši Ultimate Spider-Man, bet tas ir katra subjektīvs viedoklis. Lielākā daļa trofeju spēlē “krīt maisā” diezgan viegli, par kādām 6 (no 42) gan nāksies pacīnīties, ņemot vērā, ka spēlē ir savi 180 izaicinājumi (challenges) un, lai dabūtu trofejas (achievements) nāksies vien viņus izpildīt. Paralēli tam, protams, tiek dotas naudas par ko var ne tikai apgūt jaunus kaujas paņēmienus (combat upgrades), bet arī pirkt jaunus kostīmus un katrā līmenī viņus mainīt pēc sirds patikas.

Pieminēšanas vērts, protams, ir fakts, ka spēle, pati par sevi, ir diezgan īsa – viens līmenis, vidēji, uz minūtēm 30-45 (kopā ir 13 līmeņi), kas, no vienas puses, it kā, ir mīnuss, bet, ja ņem vērā faktu, ka spēle brīžiem sāk likties, nedaudz monotona, tad labi vien ir, ka viņa nav izstiepta un neatstāj garlaicības sajūtu pirms nav izieta, tā vietā, gribētos vēl mazliet, lai, iespējams, pēc gada, mirdzošām acīm gaidītu turpinājumu, kā es gaidu Batman: Arkham City.

Cone, http://lifelines.lv/

Konsoles.lv piezīmes