Tiger Woods PGA Tour 11

Pēdējā šīs sezonas (vai arī pirmā nākamās sezonas) sporta spēle, ja neskaita Eiropai mazāk saistošo amerikāņu futbolu, ar neiztrūkstošu gada skaitli spēles nosaukuma beigās, kā jau tas pierasts EA un citu kompāniju sporta spēlēm, atrodama veikalu plauktos. Klusākā spēlē gan burtiskā nozīmē, gan noteikti arī no līdzjutēju un potenciālo pircēju puses, vismaz Latvijas tirgu - golfs. Tie, kas seko līdzi sportam un arī, protams, videospēļu industrijai, noteikti zinās, ka šī gada Tiger Woods PGA Tour 11 iznākšana bija zem lielas jautājuma zīmes, dēļ spēles "sejas", šī brīža ranga līdera Taigera Vudsa, piedzīvojumiem privātajā dzīvē. Droši vien spēle, kā tādā, vienalga iznāktu, un lielais jautājums bija vien par to, vai tai joprojām paliks tradicionālais Tiger Woods zīmols. Kas tur īsti notika un kā, noteikti zina tikai pats "varonis" (vairāk vai mazāk dzeltenajā presē var atrast vismaz aptuvenu atstāstu, tāpēc nepulēšos to atkārtot šeit), bet galvenais ir tas, ka spēle ir iznākusi un pat vārds nav mainīts, galu galā, kas tad ir svarīgāk, kā viņš golfu spēlē, vai, cik uzticīgs sievai. Protams, sievai par šo visu varētu būt atšķirīgs viedoklis.

Tiger Woods PGA Tour 11 ir sērijas sestā spēle, bet tā kā man nav bijusi iespēja, vai vēlme iemēģināt kādu no iepriekšējām, salīdzināt nevarēšu. Atzīšos, ka nespēju arī iedomāties, kāpēc, lai katru gadu pirktu kārtējo golfa spēli, un, ņemot vērā, ka nošaut, nosist ar nūju, vai vismaz radīt nāvējošas traumas, trāpot pa galvu ar lidojošu bumbiņu, šī spēle nepiedāvā, lielākā daļa spēlmaņu pat nepieļaus tādu iespēju, ka mammas sūri, grūti nopelnītā naudiņa būtu jāatdod par kaut ko tādu. Un kārtējo reizi jāsaka, žēl, ka tā.

Šajā spēlē ir kaut kas tāds, kas liek to spēlēt atkal un atkal. Ir tikai nedaudzas spēles, kuras spēlējot, pie sevis murminām: vēl vienu karti, vēl vienu gājienu, vai šajā gadījumā: vēl vienu sitienu, vēl vienu bedrīti, un pēkšņi pulkstenis ir jau 3:00 naktī. Senie latvieši šo spēli noteikti raksturotu šādi: "totāls chill", kombinācijā ar pēkšņiem emociju uzplūdiem. Nevaru atcerēties nevienu spēli, kura tik izteikti radītu vēlmi necenzēti lamāties, vai slaidā lokā palaist geimpadu pret sienu, bet es turos, turos... golfā taču tik ļoti svarīga ir uzvedības etiķete . Dažreiz pie vainas ir paša līkie pirksteļi, bet dažreiz pilnīgi neprognozējamās vēja pūsmas vai citas laika apstākļu maiņas. Katrs sīkums šajā spēlē ir svarīgs un ienes savas korekcijas, ja nu kādai no sporta spēlēm varētu būt pretenzijas uz simulatora nosaukumu, tad tas noteikti ir Tiger Woods PGA Tour 11 golfs.

Bet ar ko tad viss sākās? Varētu teikt, ka bez pārsteigumiem, lai arī uz spēles vāciņa gozējas Tiger Woods, jau sākotnēji ir skaidrs, ka galvenais personāžs, tomēr, būs pēc mūsu sejas un līdzības veidots golfa brīnumbērns. Burtiskā nozīmē pēc sejas, jo Tiger Woods PGA Tour 11 piedāvā iespēju (vēlreiz atkārtošos, neesmu mēģinājis iepriekšējās spēles versijas, tāpēc iespējamas, ka tas nav nekas jauns) izveidot jaunizceptā golfera seju trīs dažādos veidos. Pirmais, visnotaļ tradicionālais, - no piedāvātā pamatģīmja, to staipot un "mīcot", mēģinām izdabūt Bredam Pitam vai sev attāli līdzīgus sejas vaibstus. Otrais - augšupielādējam savu bildi uz EA servera un... tālāk diemžēl nespēšu pastāstīt, jo tajās pāris reizēs, kad mēģināju to darīt, serveris teica, ka esot aizņemts un darot visādas citādas, svarīgas lietas. Trešais - ņemam savu Live Vision kameru, kuru nez kāpēc esam iegādājušies (vismaz man tādas 100% pārliecinošas versijas nav), un nofočējam sevi no priekšas un profilā, mazliet pasakām priekšā, kurš no izciļņiem ir degungals, kura labā, kura kreisā acs un... ejam uzcept kartupeļus, palasīt grāmatu, vai padarīt, ko citu pēc paša izvēles uz minūtēm 20. Jā, apmēram tik ilgi konsole ņemsies apstrādāt iegūtās fotogrāfijas, lai izveidotu pēc iespējas līdzīgāku virtuālo seju, un jāsaka, ka tas izdodas pietiekoši labi, vismaz, ja salīdzinām ar spēlēm, kuras arī ir piedāvājušas šādu iespēju, piemēram, PES 2009. Vienīgi man radās jautājums, kāpēc sejas ģenerators domā, ka esmu, ja ne nēģeris, tad indietis, bet tur pie vainas varētu būt trūcīgais apgaismojums foto sesijas laikā. Lai kā tur arī būtu, rezultāts apmierinošs, katrā ziņā neko tādu nebiju gaidījis. Pēc sejas uzģenerēšanas seko jau tradicionālās darbības, plecu platuma, kāju garuma, alus muskuļa lieluma, utt nodefinēšana, kurpju, bikšu, kreklu modeļa un krāsas izvēle un nav pagājusi ne stunda, kad esam gatavi pirmajam atvēzienam. Uh, tik ilgu spēlētāja pielāgošanas procesu līdz šim laikam nebiju "baudījis".

Tiger Woods PGA Tour 11 spēles režīmi ir tradicionāli pierasti, vai arī gluži otrādi nesaprotami, tas atkarīgs no spēlētāja pamatzināšanām par golfu kā sporta veidu. Tā kā man nav mērķis jūs iepazīstināt ar sīkām golfa niansēm, tad minēšu tikai galvenos režīmu veidus, kur vismaz sākotnēji sanāks pavadīt visvairāk laika:

Play now: ļoti vienkārši un pašsaprotami, izvēlamies golferi, golfa laukumu un mēģinām iedabūt bumbiņu bedrītē ar pēc iespējas mazāk sitieniem,

Ryder cup: viena no lielākajām un noteikti interesantākajām golfa sacensībām. Amerika pret Eiropu, izvēlies, kuru pusi gribi pārstāvēt un kopā ar komandas biedriem aiziet, pretī uzvarai,

My career: ar savu sākotnēji izveidoto golferi, piedalies sacensībās (PGA Tour) ar mērķi kvalificēties FedEx Cup. Katrs vairāk vai mazāk precīzs sitiens dos noteiktu skaitu pieredzes punktu, ar kuriem tad varēsim celt sava spēlētāja prasmes.

Skill Challenges: Karjeras apakš sadaļa, ar pārbaudījumiem, kurus "uzdod" profesionāli golferi, piemēram, pieveikt kādu bedrīti ar 3 vai mazāk sitieniem. Arī šeit par katru veiksmīgi pabeigtu izaicinājumu saņemsiet pieredzes punktus.
Kā jau teicu, šie ne tuvu nav visi Tiger Woods PGA Tour 11 spēļu režīmi, bet sākotnēji, līdz prasmju attīstīšanai un spēles iepazīšanai, noteikti populārākie. Paturpinot par, nosacīti galveno režīmu - karjeru, pirmā atšķirība, ko pamanīsiet, būs, ka jūsu radītais golferis pirmo sitienu spēj raidīt labi, ja 2/3 no tā, ko iespēj pārējie. Gandrīz automātiski tas nozīmē, ka vismaz pirmie pieredzes punkti tiks novirzīti sitiena spēka attīstīšanai. Šeit gan jāmin, ka sitiena spēks tā arī paliks pirmā un vienīgā, izteikti jūtamā atšķirība no spēles profesionāļiem, jo sitieni uz grīna (noslēguma sitiens bedrītē) nesagādās pilnīgi nekādas problēmas un ātri vien spēsiet labot visu laukumu visus rekordus. Protams, to ātri var "vērst par labu", noņemot nost dažādas spēlē pieejamās palīdzības un paaugstinot spēles grūtības pakāpi. Karjeru ieteiktu sākt ar Skill Challenges izpildīšanu, jo tas salīdzinoši viegli un galvenais ātri ļaus nopelnīt daudz punktu sava spēlētāja attīstībai. Nākamais solis, dalība PGA tūrē, kuras labākie vēlāk piedalās cīņā par FedEx Cup. Tātad, golfera prasmes esam attīstījuši, aiziet pakaļ tituliem... ne, nu bija, ne kā. *iespējams, ja šī nav jūsu pirmā pieredze, vai arī vienkārši jums ātri padodas uztvert jaunas lietas, tad varētu sanākt arī savādāk/labāk* Ātri vien saprotam, ka, lai sasniegtu kaut kādu vērā ņemamu rezultātu, svarīga ir pragmatiska lēmumu pieņemšana un stabila spēle, ne vienmēr padosies 100% precīzs un spēcīgs sitiens, tāpēc pirmajos posmos retas veiksmes mīsies ar mocīšanos pa smilšu bedrēm vai tamlīdzīgām, precīzam sitienam ne pārāk piemērotām vietām. Mācoties/mokoties esam tikuši garām pirmajiem posmiem un rezultāts ir kādi 20 sitieni virs PAR (sitienu skaits ar ko vidēji aritmētiskajām bumbiņsitējam vajadzētu pieveikt laukuma bedrītes). Nav labi, turpinām mācīties, pēc nākamajiem posmiem esam jau tikuši zem PAR, liekas, ka nu taču jau māka rokā, bet ... spēlē iesaistās laika apstākļi. Lietus, ja neskaita vizuālas izmaiņas, nekādas ļoti būtiskas izmaiņas nerada, vismaz ar manu "meistarības" līmeni tas nekādas korekcijas neienes, bet vējš ir tikpat nepastāvīgs kā sieviešu domas, te pūš, te nepūš, pūš no vienas puses un uzreiz no otras, un tas viss pāris sekunžu, jeb viena sitiena laikā. Atkal no jauna nākas mācīties kā un ko darīt. Sanāk, ka, kopā ar sava golfera izveidi, līdz īstai spēlēšanai tiekam pēc tāda pailga laika, kas skaitāms vairākās stundās, bet dīvainākais ir tas, ka spēle vēl nav apnikusi, tieši otrādi, to gribās spēlēt un spēlēt.

Diemžēl, kā jau tas parasti dzīvē notiek, nekas nav ideāls, tāpēc nāksies minēt arī pāris lietas, kas nepatika, vai vismaz kaitināja, abas šīs lietas gan ir galīgi vien ar otru nesaistītas.

Pirmā - iegūto pieredzes punktu tērēšana. Neskatoties uz to, ka golfu zinām kā sporta veidu ar diezgan ievērojamām naudas balvām, nauda spēlē neparādās, tā vietā par rūtainām biksēm un cepuri ar pušķi galā maksāsim ar saviem iekrātajiem pieredzes punktiem. It kā ar to vien nepietiktu, izrādās, zaļās bikses, atšķirībā no zilajām, dod klāt 5% sitiena spēkam.

Otrā - iespējams jau esat dzirdējuši par EA politiku attiecībā uz online play, un PGA Tour 11 ir pirmā bezdelīga, turpmāk online būs pieejams ar kodu jaunām spēlēm, ja nopirksiet lietotu, tad kodu nāksies piepirkt klāt. Protams, ja online iespējas nevilina, kodu nevajag. Pret šo jauno kārtību man īsti iebildumu nav, bet katru reizi ieslēdzot spēli, pirmā parādīsies izvēle ar iespēju ievadīt kodu, septiņas dienas izmēģināt bez maksas, utt. Nekas traks, bet kaitinoši.
Apskata noslēgumā tikai mazliet pieskaršos pāris videospēļu standarta sastāvdaļām:

Grafika - spēles personāži attēloti pietiekami detalizēti, arī apkārtējai videi nav īsti, kur piesieties, spēlētāju kustības ir dabiskas un pārliecinošas. Kā jau parasti sporta spēlēs, izstrādātāji vairāk vai mazāk grēko uz līdzjutēju izskatu, jo beidzot prasītos mazliet vairāk par paplūdušu cilvēka apveidu.

Skaņa - spēle sākas ar ievadvideo, kuru pavada diezgan agresīvs skaņas celiņš, kas summā labi parāda, ka golfs galīgi nav garlaicīgs pensionāru sporta veids. Par pašas spēles skaņu nav daudz, ko piebilst, vēja šalkoņa, līdzjutēju izsaucieni un sitiena skaņa, kad nūja saskaras ar bumbiņu, nekā daudz, bet šī nu ir reize, kad neko arī vairāk nevajag. Spēles komentētāji nav nekādi ģēniji, ātri vien visas frāzes zināsiet no galvas, bet vismaz man komentārus izslēgt neprasījās.

Kontroles - būtībā nekā sarežģīta, lai arī izmantota tiek katra poga un "kloķis", ko vien varam atrast uz kontroliera, katrā ziņā, lai sekmīgi spētu nogādāt bumbiņu bedrītē, kontroles nāksies iemācīties.

Pēcskats sagatavots ar PAN VISION atbalstu

Konsoles.lv piezīmes