MySims: Sky Heroes

Ņemam vienu daļu A, divas daļas B, mazliet C un D pievienojam pēc garšas. Dažreiz šādi rīkojoties sanāk klasika kā rosols vai soļanka, dažreiz kaut kas, mmm.... savādāks, konkrētajā gadījumā MySims: SkyHeroes. SkyHeroes ir kārtējā Sims atzara MySims spēle, kurš tika izveidots, lai vienu no pasaulē populārākajām spēlēm iebarotu arī jaunākajai geimeru auditorijai, vēl interesants fakts, ka šī ir pirmā reize, kad MySims izraujas no Nintendo konsoļu skavām, līdz šim šis universs bija pieejams tikai Wii un DS konsoļu īpašniekiem. Galīgi neesmu dīvainā valodā runājošo simoleanu pārzinātājs vai fans un vēl dīvaināk runājošo MySims universa iedzīvotāju ne tik, tāpēc varu spriest tikai par šo konkrēto spēļgabalu, ja tādā veidā zūd kaut kas no jēgas vai satura, bargi nesodiet.

Kā jau var spriest no spēles nosaukuma, un bildes uz vāciņa, būs jālido, vispār jau nekā cita arī nebūs, vēl protams var pieskaitīt nosacīto spēles varoņu un lidaparātu pielāgošanu savai gaumei, bet tā kā tas dod tikai kosmētisku labumu, tad... paliek lidošana. Lai būtu mazliet interesantāk, jālido būs divos režīmos - sacensību, zināmu arī kā, "kurš pirmais" un „suņu cīņu”, dzīvnieku aizstāvji var nesatraukties, jo mūsu pūkainos mīluļus neviens pat nedomā aiztikt, jo tas vienkārši ir burtisks tulkojums no angliskā - dogfight, zināma arī kā, "kurš pēdējais". Tātad pirmajā gadījumā, kurš pirmais šķērsos finiša līniju, otrajā, kurš pēdējais paliks dzīvs, vai notrieks visvairāk pretiniekus. Pretinieki būs pasaulē ļaunākie Morcubus sekotāji, kas ir Morcubus, tā īsti nesapratu, bet nav jau daudz variantu, vai nu kāds ļauns ģenerālis vai megakorporācija, kuras mērķis ir sagrābt varu pasaulē, paverdzināt pingvīnus vai iznīcināt saulespuķu sēklu krājumus, iespējams pat gan vienu, gan otru, gan trešo, kā jau noprotat, atbildība uz mūsu varoni gulstas milzīga. Kopumā gan jāsaka, ka spēles stāsts ir bezgala garlaicīgs, neoriģināls var pat teikt, ka nekāds, bet laikam būtu muļķīgi gaidīt ko citu, ņemot vērā spēles auditoriju. Starp misijām nāksies "noklausīties" tikpat neinteresantos, garos dialogos, kuri mums saprotamākā valodā tiks pasniegti caur subtitriem, kaut gan tik pat labi bez tā varētu iztikt, jo nekādu lielo papildu vērtību tie nerada. Un atkal lidojam, un atkal šaujam, un lidojam, un šaujam. Labi vēl, ka spēlesspēlis (gameplay) ir vienkāršs un kontroles atsaucīgas, tas tomēr ļauj spēles disku ilgāk paturēt konsolē. Spēles pasaule ir ļoti saudzīga pret lidotāju, ieskrienot sienā, neko vairāk par ātruma samazinājumu nedabūsim, ja pretinieks būs veiklāks un pamanīsies jūsu lidaparātu sašaut, "atdzimsiet" nekavējoties, bez mazākās aiztures. Pretinieka lidaparātu iznīcināt, palīdz dažādi standarta ieroču uzlabotāji, kuri būs izkaisīti gaisa kauju telpā, diemžēl jāatzīst, ka tie ir ne tikai mazefektīvi, bet turklāt ļoti garlaicīgi, jebkura eļļas muca vai bruņurupuča čaula joprojām būtu oriģinālāks un interesantāks risinājums. Pirms šaušanas/lidošanas vai lidošanas/šaušanas mums vēl nāksies izveidot savu galveno varoni, nez kāpēc manējais instinktīvi izveidojās par otrā pasaules kara Japānas imperiālas armijas kamikadzes līdzinieku. Kā izrādās intuīcija nepievīla – viss spēles noformējums stipri velk uz japāņu anime – lielas galvas, acis, smieklīgas frizūras utt. Līdz ar to mans pilots tajā visā ļoti labi iederējās. Spēles stāsts sākas ar tradicionālu latīņamerikas ziepjoperu sastāvdaļu, kuru dakteri sauc par amnēziju, vai citiem vārdiem – „neatceros kur, kas un kāpēc”, lidot gan vēl par laimi atceros. Šāds sākums liek domāt, ka kādā brīdī atmiņa atgriezīsies, ieviešot tāda vai cita veida pagriezienu notikumu attīstībā. Variantu netrūkst – atklāsim, ka esam miljonāra ārlaulības dēls, mīļotās meitenes brālis, vai vēl trakāk – māsa, kas pirms atmiņas zuduma veikusi dzimummaiņas operāciju. Lai uzzinātu, kā tad tur īstenībā bija, droši vien nāksies pamocīties, lai nonāktu līdz spēles beigām, jo, ja pareizi atceros, tad, kā likums, ziepeņvaroņu atmiņa atgriežas pēdējās seriāla sērijās. Atzīšos, ka man tikt līdz beigām pacietības nepietika, tāpēc vienīgā cerība uz „trofejmauķiem” kā Kaviars un underzz, kam tikai platīns svēts, pastāstiet puiši, kurš tad beigās ar kuru, cik reizes un tā, un kurā brīdī spēlē parādās Isaac Clark (Dead Space) un Commander Shepard (Mass Effect).

Ātri vien apjautis, ka ar single kampaņu nekas labs nesanāks, ķēros pie pēdēja salmiņa – daudzspēlētāju režīma. Teorētiski, šī nebūtu vienīgā spēle, kurai jautrība starp tuvākiem vai tālākiem internetdraugiem, mēģinot satriekt vienam otru pīšļos daudzvalodīgu lamuvārdu pavadībā, varētu izglābt parādi, bet, ak vai... ar manu neatlaidību, kas jau robežojās ar stūrgalvību, nebija pietiekoši, lai atrastu kādu pretinieku LIVE plašumos. Neviena, nekad, tukšums...pī, pī, pī...pīīīīīīīīīīīīī (tās nav lamas, bet tā aprāta, kas slimnīcā rāda sirdsdarbību, „skaņas efekti”).

Izņemot spēles disku no konsoles, mani pārņēma tāds kā atvieglojums. Nē, ne tāpēc, ka murgs (spēle) garām. Vienu brīdi, veidojot apskatus, publicēšanai konsoles.lv, vai, apkopojot nepierakstītus secinājumus par kādu spēli pašam priekš sevis, bija pārņēmusi sajūta, ka esmu zaudējis spēju nežēlīgi, neobjektīvi un vēl visādi kritizēt, vienmēr izdevās atrast kādu iemeslu - odziņu, dēļ kuras apskatāmais objekts tomēr nebūtu pelnījis ceļazīmi uz miskasti, kaut ko, kas spēlei dod iespēju aizkavēties konsolē. Pateicoties MySims: Sky Heroes, vājums ir pārvarēts, spēle ir pī...pī,pī ...pī pī (šoreiz tie ir lamu vārdi)

Secinājums: MySims: Sky Heroes gāž no troņa tādus šedevrus kā King Kong un oficiāli tiek pasludināta par sliktāko, kas jebkad ir bijis iekš mana x360. Citiem vārdiem, padomājiet divreiz, vai ko tādu gribat spēlēt, pat, ja jums piemaksā.

Vis

Apskats sagatavots ar Pan vision atbalstu!

Konsoles.lv piezīmes