Operation Flashpoint: Dragon Rising

Kad uzzināju, ka kopš spēles relīzes ir pagājis vairāk kā gads, nobrīnijos, jo likās, ka spēle iznākusi nesen. Apmēram 2010. gada vasarā. Kā tas laiks skrien ne? Lai kā arī nebūtu, spēle nerada par sevi veca onkuļa iespaidu. Tā joporjām ir vīrietis labākajos gados. Turklāt, pieminēšanas vērta. Spēlei pietrūkst daudz no tā, ko izstrādātāji solīja pirms relīzes, bet arī bez tā spēlei nav ne vainas.

Spēles darbība norisinās uz izdomātas salas Skira. 2011. gada maijā, iestājās izdomāta globālā krīze, kas noved pie izdomāta bezdarba un politiskās nestabilitātes Ķīnā. Tas mudina Ķīnu doties uz Skiru un atņemt tur esošās (izdomātās) krievu naftas atradnes. Tas noved pie izdomāta kara starp Krieviju un Ķīnu, jo abas uzskata, ka sala pienākas viņiem. Izdomātas nevardarbīgās sarunas nav nesušas rezultātu, tāpēc krievi lūdz ASV palīdzību, lai tie ar ieročiem atrisinātu krievu problēmas. Jeņķi, kurus ar krieviem saista (izdomāts?) aukstā kara līgums, ir spiesti palīdzēt... tfū! Izdarīt visu darbu krievu vietā.

Skira ir tieša kopija Kiskas salai, kas atrodas Aļaskā. Spēles izstrādātāji ir pārkopējuši visus 277.698 km2 no šīs salas. Ir nepieciešamas deviņas stundas, lai ar kājām šķērsotu šo salu. Par laimi, spēles misijās tas nav jādara.

Lai gan spēles sižets ir izdomāts, pats spēles process ir īstāks par īstu. Šeit par realistiskumu pārmest nevar. Ja kāds šo spēli paņems, kā alternatīvu Call of Duty vai Battlefield sērijām, būs ļoti... pārsteigts. Ja šo spēli uztvers kā kaut ko līdzīgu Modern Warfare, spēle pati tev liks mainīt domas. Jo šeit ar parasto "skrien un šauj" cauri tikt nevar. Pietiek ar vienu precīzu šāvienu no ellē ratā kautkurienes, lai tev būtu jāatsāk spēle no iepriekšējās atzīmes. Šī spēle ir reālistiska militārā simulācija, kur, pirmkārt, ir jāizmanto galva. Pieļauju, ka lielākajai daļai geimeru, tas nav pa prātam, bet tiem, kuri nebīstas garlaicīgu (bet gudru) apvedceļu un pēc iespējas lielāku izvairīšanos no pretinieku lodēm - iepazīstieties ar lielisku spēli.

Spēlētājs spēlē kontrolē dažādus personāžus, par kuriem ir zināms tikai tas, ka viņi ir mazas (četru cilvēku) kaujinieku grupiņas vadoņi. Tas arī viss un, patiesībā, pārējam nemaz nav nozīme, jo lielāko spēles daļu tu pavadīsi izpildot dažādus vadības uzdevumus un komandējot savus 3 pakļautos kareivjus. Ar dažādām komandām, pakļautajiem vari likt koncentrēties uz noteiktu mērķi, aizstāvēt/ieņemt atsevišķus objektus, vadīt vai šaut no transportlīdzekļa u.c. Iespējas ir pietiekami plašas, lai Tu varētu būt radošs.

Kontroles spēlei neatšķiras no citiem FPS. Tiesa, pielietojums ir savādāks. Skriešana pretim pretiniekam visdrīzāk novedīs pie letāla iznākuma... Tev. Tā vietā pretiniekus vajag ielenkt, vai izvairīties no tiem vispār. Ja tevi sašauj, ir nepieciešams nosaitēties ar pirmās palīdzības aptieciņu, savādāk noasiņosi. Bet, kad būsi satinis ievainojumu, manīsi, ka vairs nevari paskriet, vai normāli notēmēt, jo - attiecīgās ķermeņa daļas joprojām ir savainotas. Te var palīdzēt mediķis, kurš ir viens no taviem padotajiem, viņš tevī, caur adatu, ielaidīs kādu pretsāpju vielu un tu atkal būsi žirgs un vesels... labi, laikam sameloju par lielumlielo reālistiskumu, bet šis ir tikai viens aspekts... Ko tas nozīmē? Ir svarīgi saudzēt savus kareivjus. Ir iespējams lietot misijā esošos transportlīdzekļus, tiesa, ar tiem kaujā doties nav ieteicams, jo visdrīzāk tavu braucamo uzlaidīs gaisā ar raķeti.

Ja tu tomēr nomirsti, tu atgriezīsies pēdējā čekpointā, zaudējot visu, kas iespēts pēc tā sasniegšanas. Lai lietas būtu interesantākas, spēlei ir paradums "nesaglabāties", ja tu izdari kaut ko savādāk, kā spēles veidotāji bija ieplānojuši. Piemēram, iebrucis pilsētā pa citu pusi. Tad spēle būs jāturpina no vēl tālākas pagātnes. Visvairāk tas kaitinās spēles sākumā, kad vēl nebūsi apradis ar kontrolēm un iespējām, jo mirsi krietni biežāk, kā uz spēles beigām.

Patiesībā, tas cik spēle ir grūta iesācējiem, arī ir spēles lielākais mīnuss. Spēlei pat nav kārtīga apmācības misija. Tāda ir, bet dod tikai tik daudz informācijas, lai tu varētu izdzīvot par piecām minūtēm ilgāk. Šī spēle ir kā vecāks, kas visu bērnību ar tevi ir auklējies, bet astoņpadsmitajā dzimšanasdienā, neko nesakot, izliek tevi aiz durvīm bez naudas vai mantām un liek uzsākt patstāvīgu dzīvi nedodot nekādus padomus. Piemēram, misijā, kurā bija jāaizstāv lidlauks un misijas beigās ar raķeti jānogāž helikopteris, lidaparāts mērķī ir jātur noteiktu laiku, līdz raķete izšausies. Vai kāds man to pateica? Nē! Man lika domāt, ka spēle ir uzkārusies un, ka jādara savādāk. To, ka visu darīju pareizi jau pirmajā mēģinājumā, uzzināju tīri nejaušības pēc. Arī ar savas komandas komandēšanas opcijām mani neviens neiepazīstina, un neesmu pārliecināts, ka arī izspēlējot spēli, zināju kas ir kas.

Vizuāli spēle ir skaista. Tā nav ideāla, bet ļoti laba gan. Grafikai nav daudz kur piesieties, tuvumā tā varētu būt labāka, bet ainavas izskatās ļoti jauki. Arī skaņa ir gana realistiska un, kopā ar vizuālo, spēle uztur lielisku atmosfēru. Starp citu, misijas laikā var mainīties tas, vai ir diena vai - nakts.

Bez vienspēlētāju kampaņas, spēlei ir pieejams arī co-op. Tātad - tās pašas misijas vari iziet kopā ar līdz pat četriem draugiem, kas aizstās kādu no tavas padoto grupas. Var arī vienkārši daudzspēlētāju režīmā šaut citus, to gan es neesmu izmēģinājis, jo neesmu samaksājis par xbox live pakalpojumiem. Cik zinu, co-ops ir jāiet caur internetu, jo spēle neatbalsta splitskrīnu (jeb dalītu ekrānu).

Kopumā spēle ir ļoti laba. Manuprāt, tā ir labākā kaujas simulācija (simulācija, ne šūteris!) uz konsolēm un tiem, kam patīk reālistiska karadarbība, šī spēle būs īsta medusmaize. Tomēr, atļaušos teikt, ka vidējam geimerim, kas pieradis pie intensīvas karadarbības spēlējot Modern Warfare 2, Black Ops vai Bad Company 2, šī spēle varētu likties neinteresanta. Pirms spēlēšanas biju salasījies par nenormāli daudz gļukiem un fizikas nepilnībām, bet spēlējot, neko no tā nepiedzīvoju. Varbūt atjauninājumi ir darījuši savu.

RavenHolm

Konsoles.lv piezīmes